Horvātija

Horvātija – Bosnija – Hercegovina- Melnkalne

1.diena. 6.00 izbraukšana no Rīgas. Lietuva, Polija – tranzīts. Nakts viesnīcā Čehijas teritorijā.

2.diena. Brokastis. Diena ceļā. Čehija, Austrija, Slovēnija. Vakarā ierašanās Zagrebā. Vakara pastaiga pa pilsētu, kura ir viena no vecākajām viduslaiku pilsētām Eiropā. Nakts viesnīcā.

3.diena. Brokastis. Nacionālā parka ,,Plitvices ezeri” apmeklējums. Unikāla vieta, kas iekļauta JUNESKO pasaules dabas pieminekļu sarakstā. Daba šeit, sadarbojoties ar ūdeni un akmeni, ir izveidojusi savus neatkārtojamus veidojumus no 16 ezeriem un 92 ūdenskritumiem. Nakts viesnīcā.

4.diena. Brokastis. Izbraukšana uz Melnkalni. Šķērsojam Horvātijas- Bosnijas- Hercegovinas robežu. 9 km. brauciens pa šo teritoriju. Apstāšanās Dubrovnikos . Šeit mūs gaida vietējais gids. Pilsēta – cietoksnis, kur katrai mājai ir bagātīga vēsture. Pilsēta ierakstīta JUNESKO pasaules pieminekļu sarakstā. Šķērsojam robežu ar Melnkalni. Nakts viesnīcā Budvas apkaimē.

5.diena. Brokastis. Pilsēta- cietoksnis Adrijas krastos – Budva ., viesnīca uz Sv. Stefana salas. Brīnišķīgas pludmales. Suvenīru iegāde. Izbraukšana uz Horvātiju. Izvietošanās apartamentos.

6.diena. Brokastis. Atpūta pie jūras. 13.00 izbraukšana uz pikniku Neretvas upes ielejā. Izbraukums ar laivām pa upes deltu. Pusdienas. Nakts apartamentos.

7.diena. Brokastis. Atpūta pie jūras. Nakts apartamentos.

8.diena. Brokastis. Ekskursija uz Splitu. Tā ir otra pilsēta, kura ierakstīta JUNESKO pasaules pieminekļu sarakstā. Jupitera templis, Katedrāles Doms, Sudraba un Zelta vārti tiek uzskatīti par interesantākajiem Adrijas kultūras pieminekļiem. Trogira. Pilsēta uz salas. Šauru ieliņu labirints. Uz katra soļa jaukas, nelielas vasaras kafejnīcas. Dienviditālijas pilsētas atmosfēra. Krkas nacionālais parks. Galvu reibinošs nobrauciens kanjonā, kur tek upe un strauti. Neliela pastaiga. Līdz jāņem peldkostīmi. Nakts viesnīcā.

9.diena. Brokastis. Izbraukšana uz Slovēniju. Pa ceļam apmeklēsim Postojnu jamu. Iepazīsim pazemes alu pasaules noslēpumus un skaistumu. Vakara pastaiga pa Ļubļanu, kuru mīļi sauc arī par ,,mazo Prāgu”. Čūsku tilts, Universitāte, Sv. Nikolaja katedrāle, bet virs pašas pilsētas paceļas viduslaiku pils. Nakts viesnīcā.

10.diena. Brokastis. Izbraukšana uz Čehiju. Slovēnija, Austrija – tranzīts. Nakts viesnīcā Čehijas teritorijā.

11.diena. Brokastis. Čehija, Polija, Lietuva – tranzīts. Nakts ceļā.

12.diena. Agri no rīta ierašanās Rīgā.

Aicinām ceļojumā uz mazu valsti, kas domāta lielai atpūtai. Tik tīru ūdeni un piekrasti Jūs neatradīsiet nekur citur Eiropā!

„Dievi vēlējās slavināt to, ko radījuši un pēdējā dienā no asarām, zvaigznēm un jūras elpas uzbūra Kornātus” (Bernards Šovs).

Agri no rīta ceļojuma sākums. Ceļš caur Lietuvu, Poliju. Nakts viesnīcā (2*) Polijā.

Brokastis. Izbraukšana uz Horvātiju. Ceļš caur Slovākiju, Ungāriju, Horvātiju. Vakarā iekārtošanās apartamentos Porečā. ( 2 istabu 4.-5.vietīgais dzīvoklis )

Pula-seno romiešu amfiteātris, svētas Farmosas Marijas baznīca, kas saglabājusies no Bizantijas impērijas laikiem.

Krkas salu ar valsts kontinentālo daļu savieno mūsdienīgs tilts. Kupli meži, stāvās klintis, vīnogu, olīvu plantācijas, brīnišķīgās pludmales , simtiem mazu lagūnu un jomu. Salas galvaspilsēta - Krka ir pazīstama ar venēciešu stilā būvētām ēkām, trīs senām baznīcām pilsētas augšdaļā, viduslaiku pili (14.gs.), burvīgu romāņu stila katedrāli. iespaidīgo vecpilsētu, katedrāli, pilsētas sienas drupām.

Brauciens uz Plitvices ezeriem. NP "Plitvicka Jezera" 1979.gadā iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Šeit slēpjas 16 dažāda lieluma ezeri. Tūristu ērtībām izveidotas neskaitāmas taciņas, laipas un tiltiņi. Ūdens un akmens sadarbība radījuši šeit vienu no dabas šedevriem. .

Atpūta pie jūras. „ Blagovest Turserviss” iesaka: Ceļojums ar kuģīti pa jūru un zivju pikniks.

Apartamentu atbrīvošana.8:30 izbraukšana uz Poliju. Ceļš caur Slovēniju, Austriju, Čehiju. Nakts viesnīcā Polijā.

*transporta pakalpojumi pa maršrutu Rīga – Poreča - Krkas sala - Pula – Plitvices ezeri – Rīga

Horvātija ir brīnumaini skaista valsts, kuru uzskata par vienu no ekoloģiski tīrākajām pasaulē. Horvātija izceļas ar unikālu vidusjūras klimatu, tādēļ ekskursijas uz šo valsti ir ļoti populāras.

Horvātijas klimats, pēc medicīnas darbinieku domām, ir viens no piemērotākajiem vasaras atpūtai. Gadā vidēji 2600 stundas ir saulainas, vidējā ūdens temperatūra vasarā – 25-27 0C, gaisa temperatūra – 30-31 0C. Jau vairākus gadus pēc kārtas JUNESCO piešķir Horvātijai “Zilo karogu par vistīrāko Vidusjūras piekrastes akvatoriju”. Priežu meži šeit mijas ar tropu augiem un redzamība ūdenī sasniedz pat 50m.

Adrijas piekraste stiepjas 1278 km garumā un tās tuvumā atrodas 1185 salas un saliņas. Katra no tām ir ar kautko unikāla. Tikai 66 no šīm salām ir apdzīvotas. Šajās vientuļajās vietās var peldēties kristāltīros ezeros, var doties pastaigās un priecāties par unikālo dabu. Starp citu, ekoloģiskās situācijas kontrole valstī ir ļoti nopietna: dažās salās ne tikai ir aizliegts kurināt ugunskurus, bet arī smēķēt.

Horvātija ir slavena arī ar saviem termālajiem un minerālavotiem. Ārstnieciskais tūrisms ir attīstīts gan valsts kontinentālajā daļā, gan arī jūras piekrastē. Katru gadu simtiem tūkstoši tūristu no visas pasaules dodas atpūsties uz Horvātiju. Neatkārtojamā harmonija, retais un brīnumainais Adrijas skaistums ir iekarojis daudzu Eiropā slavenu cilvēku sirdis. “Dievi gribēja slavināt to, ko bija radījuši, un pēdējā radīšanas dienā, no asarām, zvaigznēm un jūras elpas radīja Kornati” , rakstīja par šo zemi Bernards Šovs.

Valts atrašanās vieta veidoja tās vēsturi. Kopš seniem laikiem tā ir atradusies civilizāciju un kultūru krustpunktā: IV gadsimtā šeit bija robeža starp Romas impērijas austrumu un rietumu daļām, IX gadsimtā starp Bizantiju un frankiem, X gadsimtā starp katoļu un pareizticīgo baznīcām, no XV līdz XIX gs. – starp kristīgajiem Rietumiem un islama Austrumiem. Viss tas ir atspoguļojies unikālos vēsturiskos, kultūras un arhitektūras pieminekļos Horvātijas pilsētās, kuras dibinātas vēl antīkajā un viduslaikos. Tas rada tūristos neizsīkstošu interesi.

Horvātijas Republika atrodas Eiropas dienvidos, Adrijas jūras austrumu piekrastē. Kaimiņi: ziemeļos – Slovēnija, austrumos – Ungārija un Serbija, dienvidaustrumos – Bosnija un Hercogovina, dienvidos – Melnkalne un rietumos to apskalo Adrijas jūra.

Valoda – Valsts valoda – horvātu, sazinās arī vācu valodā. Horvātu valoda pieder pie slāvu valodu saimes, kas krievvalodīgajiem tūristiem ļauj samērā brīvi justies šajā valstī.

Iedzīvotāji – Horvātijā dzīvo aptuveni 5 miljoni iedzīvotāju. 78% - horvāti un 12% serbi. Pārējie 10% ir čehi, itāļi, slovāki un ukraiņi.

Reliģija – Lielākā horvātu daļa ir katoļi – 80%, pareizticīgie – 12%, musulmaņi – 8%.

Adrijas noslēpumi.